Nordplus projekts “Vēsturiska pieeja ēdiena gatavošanas mācīšanai, lai attīstītu izpētes kompetences” (15.03.2024.)
Šonedēļ, no 11. marta - 15. martam, Pērnavā, Igaunijā, norisinās Nordplus projekts...
Japāņu vieslektora meistarklase (08.03.2024.)
Šī gada 7. martā Jelgavas Amatu vidusskolā viesojās profesors Hiroshi Sakata no... " id="gal2_nright3648"...
Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) karjeras pasākums “Domājot par profesionālo izglītību…” (07.03.2024.)
7. martā Jelgavas Amatu vidusskolas pavāru, konditoru, frizieru, programmvadības...

PIEVIENOJIES


Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansētais projekts “Atbildīgs pārtikas patēriņš skolās”

Ēdināšanas pakalpojumu specialitātes PAVĀRS audzēkņi un skolotāja Ligita Ziemele  mācību gada 1 semestrī iesaistījās vides organizācijas “Homo ecos”  projektā “Dalīsim brālīgi?” Skola.

Daudzi arodskolu skolēni nākotnē strādās ēdināšanas iestādēs, savukārt ikviens no viņiem gatavos ēdienu savās mājsaimniecībās, tāpēc ir nepieciešams papildināt topošo pavāru zināšanas par atbildīgu pārtikas patēriņu, tostarp arī pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām.

Projekta 1 kārtā jaunieši iesaistījās izglītojošā skolu programmā par atbildīgu pārtikas patēriņu un veica novērojumus par pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām, ko fiksēja dienasgrāmatās.

Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzķeras uz atlaidēm un dažādām akcijām pārtikas veikalos, tērējot naudu tam, ko vēlāk tāpat izmetīs. Par to, cik daudz pārtikas katra saimniecība izmet, datu nav, tomēr tendences, ko uzrāda virkne aptauju, atklāj iespaidīgu ainu. Rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kg pārtikas produktu, liela daļa atkritumu rodas pārtikas ražošanas un loģistikas laikā, bet daļa arī sabiedriskajā ēdināšanā. Eiropas Komisijas dati liecina, ka 38 % no visiem pārtikas atkritumiem rodas tieši mājsaimniecībās. Daļa atkritumu tiek atdalīti un fiksēti kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk jau poligonos kā jaukti sadzīves atkritumi.

Projekta 2 kārtā jauniešipiedalījās konkursā par labāko recepti no vietējiem sezonālajiem produktiem: pelēkie zirņi, žāvētas sēnes, āboli, ķirbis, olas, kaņepju sēklas, liepziedi un priežu pumpuri. Gardāko ēdienu receptūras  apkopojām prezentācijā , ko iesniedzām projekta koordinatoriem.

Žūrijas komisija izvēlējās 5 interesantāko receptūru autorus un aicināja piedalīties noslēguma pasākumā: Samanta Vanaga, Kitija Siliņa, Samanta Kleine, Veronika Ivanova, Ernests Rovans Bolmanis



Projekta noslēgumā šā gada 9. februārī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā norisinājās meistardarbnīca, kurā četru Latvijas profesionālo skolu topošie pavāri gatavoja vietējo un sezonālo ēdienu kopā ar restorāna “Valmiermuižas Vēstniecība” šefpavāru un “Eiropas Gastronomijas reģiona 2017” vēstnesi Dzintaru Kristovski. 



Meistardarbnīcas vadītājs Dzintars Kristovskis īpaši izceļ ekoloģiski audzētu reģionālo produktu izmantošanu, savvaļas velšu izzināšanu, tīru garšu un minimālu ēdienu kombinēšanu, akcentējot katra produkta daudzveidīgās garšas nianses.

 

Meistardarbnīcā kopā ar topošajiem pavāriem no Daugavpils, Valmieras, Rīgas un Jelgavas gatavojām ēdienus no produktiem, kas iegūstami šobrīd, februāra sākumā, kā arī raudzījām, lai gatavojot rastos iespējami maz dažādu atgriezumu un ēdiens būtu tik garšīgs, lai nepaliktu pāri.

Gatavojām četrus ēdienus, un viens no tiem tapa pēc Jelgavas Amatu vidusskolas skolnieces Samantas Vanagas konkursā iesniegtās receptes, kurā izmantotas kaņepju sēklas.

 

“Man ēdiens vienmēr saistījies ar tradīcijām, ar daļu no kultūras, kas nododamas no paaudzes paaudzē. Man dažādu materiālu izmantošana pasniegšanā nav sacensība pasniegšanas oriģinalitātē, bet atgriešanās pie pirmatnējā, pie saiknes meklēšanas starp šīs zemes mālu un ezera zivīm, vienkāršība un cieņas izrādīšana izejvielām. Ēdiena kumoss uz māla ripas-patiess, tīrs. Dzintars Kristovskis.”
 

Alus drabiņu maize Kartupeļu risoto ar sēnēm,kaltētiem pīlādžiem  un skuju eļlu

Oglēs izturēta fileja ar bumbieri, alus mērci, pīlādžu biezeni un topinambūru čipsiem Bišu maizes biskvīts ar cigoriņu saldējumu, āboliem un medu


 

Pasākuma ietvaros sociālantropoloģe Agnese Bankovska videolekcijā no Helsinkiem stāstīja par globālām pārtikas patēriņa tendencēm. Lektore padziļināti pēta dažādas ikdienas ēdiena prakses un videolekcijā meklēja atbildes uz jautājumiem par mūsdienu pārtikas patēriņa tendencēm, sabiedrības attieksmes izmaiņām pārtikas ieguves un izlietojuma jautājumos, kā arī - kā un kāpēc rodas pārtikas atkritumi un kā to novērst. 

Sabiedrība sūdzas par naudas trūkumu, taču ceturtā daļa ēdienu izmet. Visticamāk cilvēki ir ēduši un metuši ārā ēdienu kopš saviem pirmsākumiem, tomēr tikai pēdējos gados šis visumā ikdienišķais ieradums tiek uzskatīts par cilvēces pastāvēšanai bīstamu. Galvenais iemesls – mēs saražojam daudz vairāk pārtikas nekā nepieciešams, un šie pārpalikumi nonāk atkritumos. Pieaugošais pārtikas atkritumu daudzums savukārt veicina jau tā “pārslogotās” vides papildu piesārņojumu un nelietderīgu resursu patēriņu

Latviešu
Stundu laiki

1. 8:00 - 8:40
2. 8:45 - 9:25
3. 9:35
- 10:15
4. 10:20
- 11:00
5. 11:40
- 12:20
6. 12:30
- 13:10
7. 13:15
- 13:55
8. 14:00
- 14:40
9. 14:45 - 15:25
10. 15:30 - 16:10
11. 16:15 - 16:55
12. 17:00 - 17:40
13. 17:45 - 18:25
14. 18:30 - 19:10
15. 19:15 - 19:55
16. 20:00 - 20:40

STUNDU SARAKSTS UN IZMAIŅAS

 

 

e-klase



uzdevumi.lv


Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija


Jelgavas pilsētas dome



 

Jelgavas Izglītības pārvalde

UNESCO

Europass CV


elektroniskais katalogs
JAVS bibliotēkas katalogs


Izglītība pieaugušajiem

ISIC
 


Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Detalizētāka informācija pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā.